Pasīvais smēķētājs
Četras stundas nosēdējusi pie kompja, gāju prom. Izgāju ārā. Tik skaisti. Debesis bija ar tādu kā pāreju no gaišzila uz sārtu un pelēku. Saule jau gandrīz norietējusi, tātad izpalika visi iedodiet-man-melnu-stiklu varianti. Sniegā bija zilganas un pelēkas ēnas. Un visi koki birzī nosarmojuši. Un tāds šaurs, balts mēness. Aizgāju pie Edy. Liftā kaut kādi deģenerāti piesmēķējuši. Parunājām. Bet pie viņa ir tik karsts. Sāka galva sāpēt un gļukot pašsajūta. Gāju prom. Ārā patīkami auksts. Debesis melnas, šaurais mēness tā iespaidīgi izceļas. It kā debesīm būtu kāda rēta... Pasēdēju, parunāju ar māti. Ar viņu man ir biezi noveicies. Žēl, ka nedzīvojam kopā. Sačakarēju aci. Tagad staigāju ar glīti sarkanu acs baltumu. Ak jā. Aizmirsu piebilst. Nomainīju arī userinfo un papildināju interests. Savādāk viss kā parasti. Pat nedaudz labāk.