..un aptiekā ienāca eņģelis
Jaunā gada sagaidīšana Rēzeknē bija visai jautra un interesanta, bet, jāatzīst, ne bez sekām. Lai mazinātu sekas, pēcpusdienā nolēmu pamest savus draugus un doties pastaigā pa pelēko jānvāra pirmās dienas Rēzekni. Jau pie kāpņutelpas, verot durvis, gandrīz uzkāpu sakņupušam jaunietim, kurš tupēja saķēris galvu un izskatīdamies smagi nelaimīgs. Svaigais gaiss atspirdzināja plaušas, galvu un sirdi, nu jau ar pētniecisku interesi es pētīju pretimnākošo rēzekniešu drūmās rīta sejas. Izrādījās, ka piemājas aptiekai ir brīvdiena, tādēļ gāju vien uz priekšu pa Atbrīvošanas aleju, līdz nonācu pie citas aptiekas. Aiz letes rosījās maza sieviete. Es aplūkoju citus aptiekas klientus domājot, kādā valodā runāt. Tur bija liels tēvainis ar neizteikmīgu, paģirainu izteikmi un slāvu pāris, viņi acīmredzot vēl aizvien nebija skaidrā. Galu galā, šeit ir Rēzekne. Vīrietis rādīja otrai aptiekārei ar binti aizsietu pieri un raustot valodu prasīja, vai sasitums ir stiprs, uz ko izbesītā sieviete atbildēja nepārliecinoši noraidoši.
Un tad...pie viņas pieeju es! Man mumgurā ir tumši pelēks, kārtīgi sapogāts mētelis, mana seja ir gaiša, tīra un salīdzinoši skaidra, mati - izmazgāti, balss - sagurusi, bet laipna. Ar kādām acīm aptiekāre manī paskatījās! Pirmajā mirklī tajās atspoguļojās parsteigums, apbrīna, it kā eņģelis pestītājs būtu nolaidies uz zemes atbrīvot viņu no elles izdzimumiem.. ar kādu skubu gan viņa aizsteidzās meklēt manis prasīto! Es nopirku divas plāksnītes aktivētās ogles, novēlēju aptiekārei laimīgu jauno gadu un, veltot pēdējo laipno smaidu, izgāju pa durvīm.

Atpakaļceļā pretminācēji trāpījās vēl paģirainākiem un drūmākiem purniem, nekā sākumā.

Abas plāksnītes ogļu ir brālīgi sadalītas un likvidētas.

Pēmērīga alkohola lietošana nopietni kaitē jūsu veselībai. Visiem. Pat, ja ne vienmēr.

PS. Piefiksēju, ka paģirās man ir daudz vieglāk rakstīt kiriļicā. Tā varētu būt sagadīšanās?

PPS. Un jā, novēlu visiem labu jauno gadu neatkarīgi no tā, kā tas sagaidīts.