Sintetic
līdz šim nevienu dzejoli nav sanācis veltīt melora un antikrists. tad nu šis ir [bet ne par] jums.

Nesteidz tvert pēc mikrofona
Nav visiem jāzin, ko tu domā.
Noliec ruporu, nebļauj ausī
Pietiks jau ar skaļu balsi.

Nestāsti, mīļā, cik sūdīgi
Tev šodien atkal gāja
Es nevēlos to dzirdēt
Es nolecu no klāja.

Tavas glītās stikla acis,
Trešo nedēļu pēc kārtas
Gribas izraut tev no pieres
Un izšķaidīt pret vārtiem.

Paskaties, mīļā,
Caur plastmasas logu –
Domā, ka īsti?
Tie ir brezenta koki.

Ir cilvēki, kas apkārt staigā
Un mehāniskā balsī klaigā
Vēl citi vada savas dienas
Zīmējot pimpīšus uz sienas

Ko dari tu?

Atvēzējos, iesitu tev pļauku.
Tu raudi, sauc par ļaunu mauku,
Jā, ir vēl cilvēcības forma vārdiem,
Bet saturs sen kā kabeļi un skārdi.

Vairs nepievēršu uzmanību
luksoforam pie pārejas
Un cilvēki par maniem jokiem
vairs nesmejas.


Kuru gan propaganda aiz snīpja vēl vazā?
Mēs visi esam sintētiski, mazā.