Es jau pasen nojautu, bet nesen pārliecinājos, ka man izteikšanās veids ir apmēram kā ar tanku pa rožu dārzu. Būs jācenšas to labot. Bet es arī sapratu kāpēc tā – agrāk man apkārt tikpat kā nav bijuši cilvēki, pret kuriem es izjustu vajadzību cenzēt savu runu. Vēl vairāk: visbiežāk domāšana darbojās tādā virzienā – nu atraujies, maita.

Jau no pusdienlaika ar nelieliem pārtraukumiem sēžu pie kompja. Es redzi vēl vairāk sačakarēšu. Vakar gulēt aizgāju trijos, jo bija iedvesma līdz vēlai naktij sēdēt pie tā paša kompja.