Spoki nāk ārā no spilvena
Dzēruma saldi nāvējošais skūpsts
Kad vārti uz turieni, kur zāle zilakā un saule melnāka atveras, ko darīt tālāk? kā viņus atkal aizvērt?
Kad plaksti ir dzelzsbetona smagumā, bet viss apkārt mīlīgi grīļīgs. Tad saldums šķebina. un man negribas celties agri no rīta. skaisti un skumji. kāpēc nevar nopļaut skumjas kā zāli ar izkapti sārti apmirdzētā vasaras saulēktā.