WB pikčers presents
Vakar bija viena laba diena. Sāksim ar to, ka es biju iecerējusi pamatīgi izgulēties, bet šo nodomu nācās atcelt jau aizvakar. Mājās visi domā, ka es godīgi sēdēju pie monitora un klaviatūras, ņemdama līdzdalību ANĢ jubilejas CD veidošanā. Tā vietā draudzīgi noskaņota indivīdu kompānija lauzās caur zariem, brida pa purvu, taisīja midzeni, kā arī mētāja daudzus asprātīgus un pilnīgi nevainīgus jociņus no kuriem cilvēkus pēc 50 un mazus bērnus pavisam noteikti neķertu trieka. Tas viss dēļ jaunākā WB (saīsinājums no Wilmāri Brothers) projekta, kura nosaukums vēl nav īsti izdomāts, bet visticamāk būs kaut kas starp “The Dark Side of Aizkraukle, “Nost ar sejām”, “Trīs jautri, beigti draugi” un “Zālaina rasa”. Nevarēju jau teikt, ka iešu ar dažiem aptaurētiem (atvainojiet, _aptuveniem_) programmētājiem filmēt neatkarīgo kino (par atkarīgajiem). Faktiski, es to arī nedarīju, vairāk pa kājām maisījos un līdu kadrā kur nevajag, bet gan jau man to piedos (pretējā gadījumā varu ņemt lāpstu rokās un sākt rakt kaut tūlīt). Iepazinos ar vēl vienu sakarīgu cilvēku, citu Journalistu bieži pieminēto, leģendāro Edy. Vēlāk gan nācās drusku pastrādāt, bet to es un vēl viens projekta dalībnieks, maz saprazdami vidēji sarežģītā programmā, drusku nohaltūrējām, laipni palūdzot Hidden izdarīt visu mūsu vietā uz ko viņš ne mazāk laipni piekrita. Visam par kroni vēl noblandījāmies līdz konkrētai tumsai, mazliet citā sastāvā. Vārdu sakot, gatavojiet Oskarus, Palmas zarus, Zelta avenes utt., gada graujošākā šausmu filma ir tapusi. (Galvenajās lomās: zari, lapas, mistiska priede, kedas, Edy mugursoma (arī pats Edy vietām parādās) un daži apģērba gabali. Tiesa, to kā izskatījās mūsu bikses, nevar rādīt pat šādas kategorijas šausmenē (aiz manis palika glīta smilšu un gružu sliede lai kur es ietu, kamēr neiedomājos patīrīt džinseņu galus). Paldies tam cilvēkam, kurš izgudroja veļas mašīnu. Mani zābaki, kuriem tas bija visai nopietns pārbaudījums, tagad izskatās tāpat, kā iepriekšminētās bikses. Grebeni diemžēl nevar redzēt (filma zaudē krietnu daļu šausmīguma), bet, jebkurā gadījumā, dekorācijas un skaņu efekti ir pārākie.

Šodien atkal sēžam skolā, visi apzinīgi strādā, izņemot mani. Es rakstu Journal. Ko man citu darīt, Coreli gan kompim ieinstalēja, bet tas draņķis visu laiku karas. Kad pasaucu kādu gudrāku cilvēku, viss iet gandrīz kā vajag. Kad es strādāju - atkal aiziet pa pieskari. Izdomāju, ka taisīšu to visu mājās, pie savas aparatūras, mierīgos apstākļos. Tagad labāk pamaitāšu dsc UNDERGROUND versiju ar savām idejām un paspēlēšu viņam uz nerviem.