Blondīņu klasifikācija
Izmantojot situāciju, piedāvāju šo teoriju :)

Vārds “blondīne” mūsdienās kļuvis par tādu kā palamu, kas uzreiz asociējas ar platīnblondiem matiņiem, tukšām samālētām ačtelēm, daudz rozā krāsas un stulbumu, neizsmeļamu kā Klusais okeāns. Tomēr daudzas gaišmates protestē, turklāt pamatīgi var pierādīt savu domu gaitu. Tā vien rādās, ka gaiši (it sevišķi balināti) mati liecina par zemu intelekta līmeni. Bet vai tas nav kārtējais stereotips? Blondīnes šablons tiek likts gan aprobežotai meitenītei, gan psiholoģijas studentei, gan biznesa sievietei, kas dzīvē jau ne mazums sasniegusi. Un panki, pat goti mēdz būt izbalinātiem matiem. Šī vispārinājuma dēļ nereti rodas domstarpības un pat konfliktsituācijas. Tāpēc piedāvāju [Mendeļejeva tabulu] Blondīņu Klasifikāciju!

Tātad, tā pat kā pokemoni iedalās divās grupās – krāsainajos un melnajos, blondīnes iedalās četrās – Tipiskās, Atipiskās, Maskētās un Neīstās [turpmāk – T, A, M un N].

Visu negatīvo nozīmi sevī, kā izrādās, apkopo tikai Tipiskās un lielu daļu – arī Maskētās blondīnes. Tagad parunāsim atsevišķi par katru tipu!

Tipiskās. Nu, ko te daudz skaidrot! Tāpēc jau ir tipiskās. Ārējās pazīmes: balināti (vienmēr) mati, pēdējo modes tendenču (arī visbezgaumīgāko) apģērbs un apavi, slavenu modes namu zīmes (arī tad, ja pati lieta pirkta centrāltirgū), iecienītās krāsas: rozā, balta, gaišzila, spilgti sarkana, miesaskrāsas. Visvisādi spīgulīši un spīdumi gan kosmētikā, gan drēbēs [ne viss ir zelts, kas spīd :\] Nereti pārsauļojušās. Sarunās šīs būtnes pārsteidz ar savu domāšanas seklumu un lēno tempu, un elementārāko faktu nezināšanu (atskaitot modes pasauli un European Hit Radio top 40], koķetēšanu nevietā/ neizskaidrojamo augstprātību, bezgaumību un banalitāti. Pašas sevi uzskata par bezgala seksī, un kā par brīnumu, viņas nav vienīgās.


Atipiskās. Nav nekāda sakara ar T pazīmēm. Tās ir sievietes/ meitenes, kurām tā ir tikai un vienīgi matu krāsa. Varbūt viņām piestāv vai vienkārši patīk. Tikpat “normāli” cilvēki kā citi, nereti vēl sakarīgākas. Tiesa, stils mēdz nebūt īsti neformāls, bet tas arī nav zvanīts. Vienkārši esmu ievērojusi daudz blonde hipiju un grendža stila pārstāvju vidū. Arī meitenes, kurām gluži vienkārši no dabas ir gaiši mati.

Maskētās. Šīm meitenēm nav blondi mati, bet savā būtībā viņas ir tādas pat, kā T. Mati nereti nokrāsoti MELNI un drēbes arī sarkanos/melnos toņos, bet tā ir tikai viena daļa. Parasti šīm būtnēm piemīt vairāk viltības un apķērības (bet ne inteliģences) nekā T, kas viņas padara par lieliskām intrigantēm. Piemēram, manā klasē nav nevienas balinātas meitenes, bet vairākas t.s. “The Bitches” gan ir [par viņām kkad sen biju pat ieminējusies] Ak jā, gan T, gan M labprāt seko ziepju operām un visādiem realitātes šoviem, vīzījām, uc. televīzijas bullshitam.

Neīstās. Viņas izskatās kā T. Bet tomēr ne īsti. Gaume neļauj viņām vilkt absolūti nesaderīgas krāsas, pieklājība – topus, kas vairāk līdzinās peldkostīma augšdaļai. Tas tāpēc, ka savā būtībā viņas nemaz nav “blondīnes”[kā T]. Viņas šādi ģērbjas vai nu ar kādu nolūku, joka pēc, vai vēl kaut kādu citu iemeslu dēļ, bet izskats galīgi neataino viņu iekšējo pasauli. Nereti šīs indivīdes ir pat ļoti prātīgas.

Sanāk, ka tikai ¼ daļa atbilst stereotipam “gan ārēji, gan iekšēji” un arī tikai rupji tēšot. Tad kāpēc šis stereotips vispār radies? Atbilde ir vienkārša. Apmēram 65% blondīņu tomēr pieder pie Tipiskajām [arī pēc personiskiem novērojumiem]. Kāpēc radies šis tipiskais ārējais izskats? Acīmredzot tur kaut kas nostrādā, ka viņām līdzīga gaume, varbūt bara instinkts, man tagad negribās tajā daudz iedziļināties. Tips M pierāda, ka stulbai būtnei nav noteikti jābūt balinātai, tipi N un A pierāda, ka balināta nav noteikti stulba.

Secinājums: cilvēks nav jāvērtē pēc izskata. To visādi black folks mēdz teikt par sevi, bet to visu var pagriezt arī pretējā virzienā. Par šo tēmu pasmejas filma “Legally Blonde”, gan neesmu to redzējusi, bet aptuveni zinu tās notikumus.

Lūk arī es izdomāju divas dienas pastaigāt Tipiskas blondīnes izskatā [sanāca gan tāda diezgan romantiska, nebija tā perversuma pietiekoši ;)] Gribēju pasmieties par mūsu šūles beibēm, un galvenais – pati par sevi. Jo mums (vismaz man) taču kopš bērnības borē, ka lai smietos par citiem, jāprot pasmieties par sevi.

Bet tagad es sāku apjaust, ka tam bija vēl kāds mērķis. Varbūt vēlme, lai citi un pat es paskatītos uz mani no citas prizmas malas. Jautrība bija varen liela, bet daudzi likās patiesi izbrīnīti gan par to, ka es “saņēmos” tā apģērbties, gan par to kā tas kopā izskatās. Neņemot vērā gaumes untumus, nebija slikti. Dzirdēju arī komplimentus. Vispār piestāv jau man tā krāsa. Protams, stilu nemainīšu, jo tas neizsaka manu personu, bet vai es divas dienas pati nepiederēju “blondīnēm” tipam N? Un vai es visu laiku nepiederu tipam A? [te gan rodas domstarpības, vai man vispār ir blondi mati, it kā jau gaiši šaten] Vai šajā “eksperimentā”, ja tā to var saukt, neparādījās kaut kāda slīpējuma maliņa, kuru līdz šim nebiju ievērojusi, kur nu vēl pārējie?

Man liekas, es neuzrakstīju visu, ko gribēju, bet nu jau pietiks. Tas viss, protams, nav jāuztver nopietni:) Tikai tā rupji skatoties, viņas apmēram tā “sadalās”. Nu bet viela pārdomām.................


PS. Kurts Kobeins arī bija gaišmatains o_O
bet nebija meitene :)