Maita Daugavmalā
Heh, vakar nobildēju un nobildējos ar krastā izskaloto beigto kaķi, kurš, spriežot pēc striķa ap kaklu, savā laikā acīmredzot bijis pakārts. Notikums gluži kā pieskaņots bleeding_angel piepostotajam dzejolītim.

Stāvu ar fotoaparātu, nu nav neviena kas mani kopā ar maitu nofotorgāfētu. Te pretī nāk divas sievietes ar maziem bērniem. Protams, tiek savilktas tipiskās sejas izteiksmes, dzirdami "fuij" un "vē". Viena pat pavilka savu mazgadīgo meitiņu tālāk no drausmā skata. Un te es pienāku [jāpiemin, ka biju izmēģinājusi biki teatrālāku grimmu nekā parasti] un laipnā balsī krievu valodā prasu, vai viņa mani lūdzu nenobildētu kopā ar kaķīti. Sieviete mzliet stostoties pārjautāja kuru pogu spiest, bet lūgumu izpildīja. Es viņai pateicu paldies un mīļi uzsmaidīju.

Re, kādi izpalīdzīgi pilsoņi!