For all reasons you have to die
Pamparam…vāks. Garīgais pa nullēm, izskatos pēc zombja, esmu neapmierināta, pati nezinu ar ko. Vot i neteikšu nekā. Visam par kroni uzmetu krievu valodu – nevajag tādu – un programmēšanu arī, tā pat nekā nejēdzu, bet mājās kaudze darbu. Tagad tikai jādabū mātes rokraksta paraugs un jāpatrenējas viņas paraksts, piemirsies jau.

Rīt manu kompis tiks vests uzlabot veselību, jo viņš nu jau pāris mēnešus tāds kā invalīds un nav aizgājis pa pieskari tīras mistikas dēļ. Labos viņu tas pats programmētājs, kas reiz man atdeva manu RWešku tīru, kā no jauna piedzimušu, turklāt vēl nelietojamu. Es ticu, ka arī profesionāļiem mēdz misēties. Cerams, ka ne pārāk bieži. Citiem vārdiem – turiet īkšķus par manu hārddraivu.

Pirms pāris dienām no pagraba tika iznests, reanimēts un atdzīvināts man velosipēds, tagad varēšu iestilot labā fiziskajā formā. Pagaidiet tikai, kad sāksies peldēšanas sezona – es domāju palēnām sākt rūdīties. Pagaidām rūdos braucot vējainā laikā ar riteni bez vērā ņemamas siltumizolācijas. Šie centieni līdz šim ir vainagojušies ar iesnām. Gribu piedzerties.

Šodien visu dienu dungoju Nirvanas melodijas.