Pavasaris ar visām no tām izrietošajām sekām
Vī, ilgi nav nekas rakstīts, arī frendus pametu novārtā, par to nu sorz, bet man bija uzmācies kaut kas līdzīgs pārgurumam: tāda sajūta, it kā visas organisma rezerves būtu pa nullēm. Diez ko patīkama sajūta nebija, jo mana indeve triekt savu korpusu uz priekšu bez liekām emocijām vēl nebija šitā atspēlējusies. Gulēt vairāk nesanāk nekādīgi, toties tagad miegs ir kā nosistai: atlūzti un līdz rītam, tikai reizēm jocīgi sapoņi rādās.

Tas, ka stundās nāk miegs, nav nekas neparasts, bet ka nekā nevari padarīt vairs nau labi. No šodienas sāku patērēt kaut kādu ķīmiju, kurai būtu mani jānotur lietojamā kondīcijā, un vai nu dēļ tās vai nu dēļ pašiedvesmas, bet labāk it kā ir.

Sestdien biju Rīgā uz olimpiādi, un pa ilgiem laikiem sajutos brīva kā putns - ko gribēju to darīju, kur gribēju, tur gāju. Antikrists aizdeva gūzmu labas mūzikas un animācijas filmu, tā ka tagad pēdējās dienas biju aizņemta ar viņu skatīšanos. Kas meklē, tas atrod, un to var teikt pat par Arsenāla anime, ko meklēju divus gadus. Paldies, tev Anti par filmām un par labi pavadīto sestdienu :)

Līdz ar visu šo, protams, ir arī negatīvas lietas, bet lai tās kaut cik izprotami izklāstītu, jāraksta daudz un plaši, bet to savujkārt tāpat nevienam nav interesanti lasīt ;) Varbūt citreiz, nerādās, ka viņas ātri pāries. Permanentas, ziniet.