Iniciācija un ugunskristības, es pagriezu seju pret sauli, tikko nākot no veikala atpakaļ uz dzīvokli, nodomāju. Tev ir jābūt tam, kurš saka, ka gribētu doties tālāk, šķērsot nākamo robežpunktu. Tad viss sakārtojas un notiek tā, ka tu mēģināsi un mēģināsi, līdz iziesi ugunij cauri - un tas notiks tikai tai brīdī, kad, pilnu klēpi baiļu saņēmies, tu tomēr iesi tam cauri ar domu "ja jāmirst, tad jāmirst". Tev piedāvā kaut kādu vīziju, ideju, jaunu, bīstami patiesu konceptu, un tevi ceļš pats noved līdz tam, ka ieej šai konceptā by virtuve of believing in it. Tad tu ieej tur iekšā un ieraugi, ka baltā vērša vēderā patiesībā ir nevis kuņģis un aknas, un jaunais veikals Bīstamie Sakari uz ielas, kurš liek cilvēkiem atskatīties, - nē, tur iekšā ir sieviete dieviete. Un viss saulaini un labi. Tu esi pakāpies vienu iniciācijas soli un tagad izbaudi atpūtu, līdz atkal paliks garlaicīgi un gribēsies iniciēties vēl dziļāk.

Vislabāk par iniciāciju, manuprāt, Mckenna pateicis: "Nature loves courage. You make the commitment and nature will respond to that commitment by removing impossible obstacles. Dream the impossible dream and the world will not grind you under, it will lift you up. This is the trick. This is what all these teachers and philosophers who really counted, who really touched the alchemical gold, this is what they understood. This is the shamanic dance in the waterfall. This is how magic is done. By hurling yourself into the abyss and discovering it's a feather bed."