braucu uz darbu ar slēpošanas jaku mugurā, ir augusts.
sapnis tepat uz sliekšņa, sapnis par miera ielu, naktīs turpinās ūdens, ūdens, ūdens, straumes un noturēšanās virs tām.
ir vakari ap pusnakti, kad no iedvesmas nezinu, kur likties, un piespiežos aizmigt.
rīti, kad maksimāli negribas celties. iznākšana no skapja kā gejam, kā raganai, kā pūcei iepretim cīrulim. nākšana ārā no skapja, katras nākmās durvis - maza nāvīte un milzīga brīvība.

jūra līdz ceļiem! aūū!
I CAN.