Sapņoju, ka tālumā bija redzami citplanētieši, nevarēja saprast, vai viņi redz mūs. Sapratām, ka jādodas ceļā, un es atnācu savākt savas mantas, bet sapratu, ka svarīgas ir tikai dažas. Tās arī paņēmu.
Aizgājām pie citplanētiešiem, viņi mūs (saujiņu "parasto" cilvēku) paņēma līdzi uz savu dimensiju, un iedeva mums katram rokās vienu brūnu cepumiņu (īpašs cepumiņš, pēc tam izrādījās, ka pēc citplanētiešu pasūtījuma tos cepumiņus izcepu es pati, iejaucot iekšā aizdomīgu citplanētiešu vielu), piesakot, ka šobrīd ir ļoti svarīgi, lai mēs (tā pati saujiņa cilvēku) ejam uz laukiem un tur saimniekojam. Es jautāju - vai tāpēc, lai mēs iemācītos apstrādāt zemi?
Atbildes nebija.
Tad mēs atgriezāmies šajā dimensijā, pārējie man tā kā uzbrauca par īpašo cepumiņu izcepšanu un teica, ka šiem cepumiņiem nevarot uzticēties un ka tie garšojot dīvaini.

Everything is allright anyways! Ja nevaram uzticēties cepumiņiem, tātad, jānostiprina uzticēšanās sev pašiem.
REGRESIJU ANALĪĪĪĪZE, drīz beigsies