nu, un kā jūs izvēlaties prioritātes?
nē, nē, tas pat nav īstais jautājums. kā jums izdodas izvēlētās prioritātes noturēt saraksta augšgalā un neļaut visādām perifērijām nākt un maisīties pa vidu? kāpēc man konstanti ik pa laikam liekas, ka slīkstu perifērijā esošo cilvēku uzmanības gravitācijas lokā? bieži vien uznāk sajūta, ka pat gribēdama nevarētu satikt visus, kuri ir satikšanas sarakstā. un, ja gribēdama satiktu, tad nomirtu pie vienas no tām pļāpāšanas tējaskrūzēm. un tad, rekur, cilvēki ņem ļaunā, ja mēnešiem ilgi nevaru satikties, jo esmu pietiekami drosmīga, lai nospraustu kaut drusciņ laika sev. nu whaaaaaat the fuck pirmās pasaules problēmas, jāiet gulēt un rīt no rīta - uz eksistenciālo terapiju.