šī diena ir pienākusi, pasniedzēja (no kuras to nemūžam negaidītu) liek man justies slikti par manu sirdsapziņu

protams, es vairs sen neesmu tā naivi apzinīgā studente, kas biju agrāk, jo nevienam tas vienkārši nav vajadzīgs. bet es pati sev esmu vajadzīga - pie pilna prāta, iespējami veselu psihi un spējīga savākties un izdarīt lietas, nevis tāda, kura sevi nokauj zem termiņiem tikai tāpēc, ka perpendikuls.

viss, esmu pavadījusi kādas piecas stundas, transkribējot vienu sarunu (skolas vajadzībām, protams), tagad pienācis laiks iet dušā, pačillot zem silta ūdens un mēģināt sajusties kaut nedaudz labi par sevi pēc šīs nepatīkamās e-pasta sarakstes. stulbākais, ka es zinu, ka šoreiz čista taisnība ir manā pusē, lai vai kā viņai būtu noriebušies studenti, kuri grib pagarināt termiņu, un lai vai cik gara diena viņai būtu bijusi. tik lielam cilvēkam būtu jāizturas cienīgāk. man atliek vienīgi pazemīgi atbildēt un piekrist gandrīz visam ko viņa saka. jo, acīmredzot, es esmu tikai bezatbildīgas attieksmes students, nekas cits.