Ar 10 dienu nokavēšanos nodevu garlaicīgāko referātu par aizraujošāko tēmu, kuru rakstīju no šī brīža pagātnē 6,5h (materiālu meklēšana un atlase - var droši vēl kādas 3h piemest). Damn, I'm tired.
Šodien sāku domāt par to, kopš kura laika kļuvu tik prasīga (varbūt precīzāk būtu - nepieņemoša?) pret sevi (tas laikam parādās arī šejienes pēdējā laika ierakstu garlaicīgumā). Vēl nupat nevarēju saprast, vai orģiju vaidēšana nāk no pagalma kaķiem vai augšējā dzīvokļa ciemiņiem. Must be the cats, lai gan es būtu daudz priecīgāka zināt, ka augšstāvā trako kailās, smēķējošās meitenes, kuras māte no rīta esot redzējusi uz balkona virs mūsējā.

Varu darīt zināmu, ka interesanti nerakstu, jo šobrīd galīgi nav vēlēšanās ikdienas mirdzumus verbālu apakšbikšu veidā karināt visu acīs (pārmaiņas pēc, vai ne), bet rest assured, mirdzumi ir. Nesen nopirku zelta zeķubikses (jā, es arī biju domājusi, ka tāds brīdis manā personībā nekad nepienāks), un, ziniet, visa šitā dzīve šķiet kā tādas zelta zeķubikses these days. Mācos atgūt pašpieņemšanu.

Tikai tagad sāku aptvert, cik ļoti neesmu morning person rītos, kad debesis pelēkas. Jāpieslēdz daudz apziņas un iztēles, lai padarītu pelēku rītu sagremojamu. Bet mācos!

Aj, neko. Viss forši īstenībā. All you need is love.