ārprāc, cik foršs brītiņš, kad beidzies pms, ierauts D vitamīns, padarīti skolasdarbi un atbildēti e-pasti. var sākt saprast, ka pie šādas noguruma pakāpes par dāvanām labāk nedomāt, tā vietā varētu pusnaktī uzvarīt milzīgu tēju, uzsildīt pāris pankūciņas, noskatīties pāris seriāla sērijas, lai no rīta celtos un ceptu brālim un viņa vārdam kūku, ietu uz lekcijām pusdienas garumā, tad ietu vēl drusku šmusku iebildēt horeogrāfus, un vakarā vēl piemeklēt Luīzes ballīti, un varbūt ļaut ballītei nedaudz piemeklēt sevi.
liekas, ziemu varēs normāli izciest, sapņoju par pēdām zaļā zālē vai karstās smiltīs, piespiešanos mīļai ādai un dzīves pilnām naktīm un dienām. ja soldat!