vakar tumsiņā izripoju uz Pērnavas ielas no Rūjienas ielas, ar skatu uz kapiem un cietumu. visa posma garumā - nevienas citas dzīvas būtnes manā izmērā, tikai nakts tumsas zīds un laternu gaismas kā krelles iezīmē ceļu. viens no tiem brīžiem, kad skaidrs, ka laiks apstājies līdz pat rītam (atliek tikai ņemt karoti un lēni garšot to, ko nakts man piedāvā).