Jaunajā darbā šodien dzeram tējas un kafijas nelielā kompānijā. Ienāk viens no kompānijai tuvu stāvošiem darbiniekiem, ieminas kaut ko, ka lasījis manā twitterī (es - šokā par to, ka viņš mani lasa, protams) par palīgā saucienu bakalaura pētījumam. Vel kaut ko par twitteri, par to, ka, redz, mans pseidonīms esot "miers" (nekad to tā nebiju iedomājusies). Tad sāk stāstīt, ka ar sievu Dzirnavu ielā kādreiz dzīvojuši, un viņiem bijis kaimiņš Nikolajs R. (mans uzvārds) Saku, ka neko nezinu, bet droši vien mans radinieks, jo mūsu jau te maz. Un Nikolajam esot bijusi sieva, ebrejiete, kuras uzvārds savulaik bijis "Meijers" (vai "Meiers", grūti jau tādā verbālā sarunā saprast), kurš laika gaitā pārtapis par "Miers".
Atnāku uz Banānu ielu, te tēvs saka, ka Nikolajs ir viņa vectēva brālēns. Tā, lūk. Vecvectēva brālēna sieva bijusi Miers. Ha, pasaule!

Dabūju bildes no svētdienas kāzām. :)

P.S. Tas pats darbinieks mani sarunās regulāri sauc par (uzrunā kā) mākslinieci.