uz ko tik es (ne)esmu gatava, lai paklausītos vestardu un saglabātu nedaudz pašcieņas. vai ievilktu ķeksīti šajā korporatīvās antropoloģijas izpētes sarakstā. velns viņu zina, es nesaprotu, kāpēc es uz turieni eju.
es pat nejūtos smuka (tas nozīmē, ka es uz turieni neeju, lai pagrozītos komplimentējošu skatienu vidū to get an ego boost, jo, visticamāk, noheitošu visus, kas tur būs, totālā fūrijas režīmā), lai gan man mugurā ir tik daudz smuku lietu šobrīd, you know, smukā latgaļu kāzu kleita, zeķubikses ar melniem punktiņiem, gredzens ar melno aci.
apbalvošu sevi. gribu sameklēt vistālāko un neievērojamāko vietu zālē, noklausīties un iet prom.
UN. līdzņemamajā mazajā somiņā pat neieiet fotoaparāts, come on, man pat nebūs šī bleķa gabala, pie kura pieturēties.

šonakt sapnī visi man darīja gauži, un es visus heitoju. let's see how this evening turns out.