vakar vakarā bija neliels errors, jo es pret saviem dzejasdraugiem negaidīti kļuvu ļoti atklāta un, kā viņi teica, negatīva vai kaut kā tā. viss bija ļoti jauki, man salikās, ka es varētu pateikt "tu man sākumā ļoti nepatiki, bet ir ļoti foršs tas brīdis, kad lietas, kuras sākumā nav patikušas, sāc iemīlēt". tad, man liekas, apvainojās un vēl ilgi grauzīsies iekšienē par to. bet kamon!
ko var darīt, es pat vīnu nedzēru (atšķirībā no pārējiem, ja), turklāt mēs sēdējām istabā ar SAT NAM uz sienas. ja vēl ņem vērā to, ka 2x biju uz jogu šonedēļ, un šie vārdi ir kaut kur manā smadzeņu garozā - nu, mīlīši, par ko bazars?
bija slikti, ir labi. kur problēma?
pēc tam nācu uz banānielas dzīvokli kājām, mūziku ausīs, gaiss bija silts un mitrs, un es jutos ļoti tuvu sev. laba izjūta.

nepārprotiet, viss te skaisti, izkārtoju istabu, izmazgāju grīdu, nomazgāju savu miesu un iesmērēju ar Austrumiem. viss bueno.