atceros, cik kādreiz mierpilni un mājpilni, un vispār bezgaljauki bija pamosties no tā, ka caur durvju apakšu ielien pankūku smarža un iebaksta degunā.
mazais brālis vēl guļ, dzīvoklī esam divi vien, iešu un mēģināšu uzcept kādu pankūciņu.
man šķiet, tas ir viens no galvenajiem mazajiem dzīves prieciņiem - ik pa laikam izdarīt kaut ko tādu, kas liek man justies kā labai māsai/labai meitai/labai sievietei/labai studentei/labam cilvēkam.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: