Pēc kadru daudzuma un izskata jau varēsiet nojaust, ka man patika. Man šī bija/ir pirmā filma grieķu valodā. Turklāt tā arī ir 5. grieķu filma ever, kas nominēta Oskaram (2011. gadā) (IMDB trivia ftw).
Patiks cilvēkiem, kuriem patīk tādas filmas kā man, patiks tiem, kas grib izjust psiholoģisku (un fizisku) šaurību, jocīgumu un slimīgumu. Minimālistiska, gaiša, svešāda, kvalitatīva. Par ģimeni, kas dzīvo atsvešinātībā no visas pārējās pasaules (un lielākā daļa ģimenes locekļu īsti neaptver, ka eksistē ārpasaule un nezina, kāda tā ir). Bērni sālstrauku sauc par telefonu. Iesaku noskatīties!
Un tagad paceļam glāzes par godu labam draudzības ar grieķu kino sākumam!