Ok, tā nebija tikai gudra diršana, tā bija superīga saruna par laiku, telpu, pasauli, ticību, neticību, šaubām un pārliecībām.. tagad zinu, kāpēc cilvēki domā, ka bija Lielais Sprādziens, un apmēram vienu versiju, kā varētu beigties pasaule. Turklāt tas viss lieliski iekļaujas manā dzejas pasaulē, varētu sākt rakstīt par lielākiem jautājumiem caur tiem pašiem simboliem.
Plus pilna galva visādu pašizdomātu un kopā saslēdzošu teoriju.

Trolejbusā domāju par to, kuri ir tie cilvēki, kuri piedzīvo spirituāli-reliģiskas atklāsmes, apgaismības brīžus? Jo es tādus esmu piedzīvojusi, bet es tā domāju - kas nosaka to, kuri cilvēki to piedzīvo? Vai visi? Kas nosaka to, kad?