sapnī ēdām sēnes un redzējām īsto dzīvi - stāvējām jūras malā, krastā. bija gandrīz saulriets, apmēram tā, kā ir kādos pulksten astoņos vasaras vakarā. no mākoņu augstumiem līdz pat smilšainajai zemei sniedzās balti, caurspīdīgi, viļņaini aizkari (kādi ir manā istabā), un pasaules gaismas tos izkrāsoja dažādās krāsās. mēs gājām cauri aizkariem visā to garumā, un jutāmies pieskārušies svētajam un skaistajam.