Vakar aizmigu pie domām par to, cik nogurdinošas bija visas tās 'smalkās lietas' - pamosties un atrast tukšu māju ar datorekrānā atstātu web adresi, kura liecina par pēdām a la "es zinu, ko tu izdarīji pagājušajā nedēļā", tad vēl visa tā drausmīgā vēstuļu saziņa, kad vārdi pār lūpām nenāk, visi demonstratīvie izgājieni un drausmīgās.. shēmas un viss pārējais. Turklāt kā tādā atvarā - iegriež un ievelk tevi iekšā.
Tur bija tik drausmīgi. Un man patīk šitā, patīk vienkāršāk, tādi truli un vienkārši izgājieni kā no zemnieka sirds, bez tonnas zemtekstu, bez asu mežģīņu apcakinātām maliņām, kad viss ir daudz vienkāršāk, what you see is what you get.
Tā jauki aizmigu, mieriņā par pasauli. Un Mērfijs atkal atnāk un pamodina mani tieši pie viena tāda smalka izgājiena, ha.

Saskumu, sagruzījos, bet būs jau labi. Ir plāns!