Burvīga, pasakaina, jauka, silta. Mīksta kā flaneļa krekls, varbūt pat mājīga. Iedvesmojoša, jo pēc tās jutos, it kā būtu satikusi tik daudzus lieliskus rakstniekus un cita formāta māksliniekus. Un aiz kaut kādā ziņā Markesam līdzīgā cakainuma tik vienkārša un īsa patiesība par īstajām izvēlēm, par brīvību, par to, kā zāle vienmēr šķiet zaļāka kaimiņa sētā, par to neziņu, kas reizēm mulsina mūsu ikdienu. Personifikācija un vēl dažādas lietas.
Treileris nav ne tuvu tik lielisks kā filma. Un kadri ir izkārtoti it kā tik vienkārši, bet reizē arī ģeometriski interesanti un liek man klusi jūsmot. Rodas asociācijas ar to, kā fotogrāfijās bieži vien tās pozas, kurās cilvēki redzami, izskatās ļoti ērtas, bet patiesībā tas nabaga cilvēks saliecies deviņos līkumos un knapi var sagaidīt, kad fotoaparātam nostrādās slēdzis. Tā līdzīgi šeit - izskatās tik vienkārši un dabiski, bet ieskatoties redzam plānojumu un pārdomātību. Varbūt tas ir slikti? Ka var redzēt cauri. Nezinu.
Katrā ziņā - no sirds iesaku!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: