Vizuāli/tehniski - knapa paskata filma (ja, skatoties citas filmas, es piefiksēju apmēram 60 līdz >100 kadrus, tad šai tikai 9), bet fīlingu noķert tāpat varēja. Es nezinu, kas tas ir, kas mani vienmēr tā uzrunā nīderlandiešu filmās un kā(pēc) tieši viņu filmas tik bieži atrod ceļu pie manis, bet kaut kā līdz šim tieši tām filmām ir īpaša vietā manā mentālajā filmu dienasgrāmatā. Arī šī - vājprāts, vājprāts, vājprāts. Uzdevu sev jautājumu, vai es varētu iztēloties, ka šī filma ir, piemēram, latviešu vai amerikāņu. Nu.. teorētiski varu, bet jūtu, ka tas nebūtu tas. Bet pateikt, kas tieši ir tā garšviela, kas nīderlandes filmām piešķir to īpašumu, nevaru. Tas gan nekas, nav tik svarīgi as long as es varu skatīties vēl un vēl Nīderlandes kino un iekšēji jūsmot.
Vienā vārdā par šo filmu - vājprāts.
Un atkal psiholoģijas krāsas cauri visam.