Ceļgals sadauzīts, asara izlieta. Atkal tik daudz domu un visa kā, laikam rīt jāuzzīmē domu un piedzīvotā zirneklītis.

Any tips on reconnecting to reality when it seems so impossible? (vai vispār vajag? Vēl viena no jaunajām domām. Varbūt nevar un nevajag nemaz)
Pēc probably the best beer August of my life.

Tagad kaut kāds. Caurspīdīgums ap visu, nevar pieskarties pasaulei.

Jūtu, ka tuvojas pusnakts, sāk nākt miegs.

P.S. Ļoti patīkama izjūta, kad prāts/ķermenis aizmirsis tik pierasto - iBankas lietotāja numuru, to, kā datorpele iegulst plaukstā, krēsla čīkstoņu, kāpņu reljefu zem pēdām. Just, ka ir iespējams attālināties no tās it kā tik ierobežojošās un ieslogošās realitātes, ka pastāv kaut kas tāds, kas var nākt vietā un apskaut cieši un silti, likt justies BRĪVI un aizmirst visu grūto un skumjo.
Lieliska (ne?)realitāte.

Betnē. Man jau liekas, ka ir jauna realitāte. Jauna. Cita. Pārmaiņas.

Āhh, bet tik neērti, ka nevar palocīt labo kāju zem sevis un apsēsties uz tās. Gr.