Es un vecāki sēžam ap galdu, visiem alkohols, visiem siers, tētis skatās youtube krievu skatuves zvaigžņu video, mamma citē WesAnderson, es cenšos lasīt grāmatu.
Un tagad sēžu zem tik daudziem brīnumiem, ka nebrīnīšos, ja šonakt nesapņošu vispār, ka visi mani sapņi būs iepinušies tur (ne tikai sliktie).
Ir foooorši, gribas vieglumu, laiskumu, brīvību un muļķošanos, BET! Jau tagad ir forši. Es jūtos tik brīva un tik labi, darot rokdarbus un fotogrāfiskas izvirtības. Dzīva, elpojoša. Izadu sevi tajās lietās un jūtos labi.

Šodien ar mammu aizbraucām gandrīz līdz Jelgavai, pusceļā sapratām, ka nav jēgas braukt, jo nejēgā lija. Griezām riņķī, šosejas malā (kur nepārtrauktā līnija, barjera un tā) itin īsā posmā ar iedegtiem avārijas uguņiem stāvēja 13mašīnas - jo tik traki lija.
Mums - mūzika un tālākbrauciens :).


Internets - tukšs, sirds - pilna.
:)

Aizvien jauki un viegli ir tajos brīžos, kad jūti, ka nekam nav nozīmes.