Neplānota un plānota tikšanās.
Neplānotā mani izsita no sliedēm līdz pat trīcošām rokām, skatienam, kas minūtēm ilgi veras garāmbraucošo tramvaju tukšumā un spontānas pudeles Sprite. Šķita, ka nevarēšu šodien mierīgi rokdarboties, ka visu laiku būs par to jādomā. BET. Plānotā tikšanās ļāva manām emocijām un pārdomām iegūt verbālu un žestu veidolu, kaut kā nomierinājos, attālinājos, viss labi.
Domāju jau, ka būšu krietni iebuktēta, bet tomēr mani iztaisnoja, ir tik labi, ja kādam izdodas tevi iztaisnot.

Ko es gribu? Es gribu to balto kleitu no Liepājas indiešveikala, kura maksā(ja) Ls25. Jā.
Vēl būtu jauki, ja cilvēki pārstātu pīpēt tieši zem mana loga.

Un šodien apjēdzu, kādu sevis daļu ļoti labprāt fotogrāfiski izpētītu un izrakņātu caur un cauri, lai kaut kādā jaunā veidā uz to paskatītos. Nonācu pie tā, ka tās daļas izpausmes vajadzētu bildēt kaut kur ārpus faktiskajām saistību vietām, bet tas laikam ir vēl sarežģītāk. Kaut ko iekšēju attēlot fotogrāfiski man šķiet jau pietiekami sarežģīti (jo man laikam pagaidām vēl neizdodas to izdarīt (un es tikai nesen sāku izpētīt dažādas fotorobežas un tādā garā)), kur nu vēl fiziski nesaistītā vietā. Uh. Augsta latiņa.
Jāsāk kaut kādiem maziem solīšiem, bet vēl jāapjauš, kādi tie varētu būt.

Dzirdu ielu mazgāšanas mašīnu braucam pa Čaka ielu.

Nu, kā tas nākas, ka vieglāk un sirsmierīgāk šķiet ierakstīt šeit, internetā, nekā savā kladītē. Kā gan tas nākas.