Nesaprotu, kas ir tas, no kā man gribas atpūsties (varbūt tas patiešām ir vienkārši karstums - šobrīd, skatos, ārā ir 25grādi. Desmitos vakarā. Fhhūh. Grūti).
Bet, nu, katrā ziņā - gribas paskraidīt, pasmieties, vieglumu, iekrist ūdenī, izmirkt, salīt, tad kaut kādos pussiltos pēļos un tā. Tādu vieglu bērnišķīgumu, mieriņu. Un tas savādi, jo it kā taču nemaz tik traki šobrīd neskrienu pa dzīvi, bet. Nu, varbūt tas ir tas "iedod velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku" variants - pabaudi skaistās sajūtiņas un izjūtiņas vienreiz, tad gribēsies vēl daudzdaudz.
Bet nekas, ir forši tagad, ir forši plāni tuvākajām nedēļām un vēl pēc tam, tā ka. Viss labi, dzīvosim, būs forši.

O, varbūt! Varbūt gribas atpūsties no nepārtrauktām domām prātā, plānošanas un tā visa pārējā. Gribas nedomāt, vienkārši būūūūt (kā aļģei (man gan nepatīk aļģes)).