Māla virpošana liek man justies līdzīgi kā valsī. Ir tā pati koncentrēšanās, tas pats apkārtnes zudums, tā pati gan fiziskā, gan emocionālā pacelšanās pirkstgalos. Un tāds patīkamais saspringums, kas neredzamā, netaustāmā, nemanipulējamā un grūti noķeramā robežā mijas ar svētlaimīgu atslābumu.

Šodien uz abiem vilcieniem paspēju pāris minūtes pirms izbraukšanas laika. Vūh.