Okei, ļoti svarīgi pēdējam laikam: daudz jūtu es un jūt citi netveramas lietas.
Es sajutu causpīdīgu, neredzamu sienu, kas absolūti izslēdz konkrētas elektrības staigāšanu starp cilvēkiem. Bet tas bija ļoti pozitīvā veidā. Un nekad vēl ne tik intensīvi, turklāt pēc apzināšanās un apjausmas kļuva tikai vieglāk un dabiskāk.
Un tagad runājos ar savu bijušo dzīvesbiedri, kura man pastāsta kaut ko, ko viņai kāds atstāstījis par mani - par to, kas no manis staro. Un es smaidu, jo tas ir kaut kas, par ko parasti skaļi nerunā un.. jā. Forši, ka to arī var just, to netveramo enerģiju, kura kaut kā.. izstaro pat vietās, laikos un sabiedrībās, kur to nepiefiksēju un neorganizēju.
Nemūžam nebūtu domājusi, ka cilvēks, kurš mani zina ļoti virspusēji, par mani ko tādu nodomātu un pateiktu.
Jūtos labi.
Un forši vispār - visiem karstums, pavasaris visur un tādā garā. Prieks par pasauli. Lai jums foršīgi, mīļie mani! :)