Vienpatības vakars lielās Rīgas azotē.
Gribētos būt kādā fiziskākā azotē, bet visi, kam kaut vai tīri teorētiski gribētu+varētu ielīst azotē, ir neaizsniedzamā attālumā.
No citas puses - varbūt pēc tik intensīvas socializēšanās kā pēdējās >nedēļas laikā (savā gultā gulēju divas naktis, pārējo laiku biju visur kur pasaulē) vienbūšana ir tieši tas, kas vajadzīgs. Tiešām sen nebiju tik daudz bijusi cilvēkos.