Domāt par kaut kādas iepriekšnoteiktības esamību liek, piemēram, tas, ka es piedzīvoju ne tikai savas rīcības kaut kādu karmisku atspēlēšanos nākotnē, bet arī karmisku atspēlēšanos (un es pavisam nedomāju negatīvā ziņā) ar šķietami atpakaļejošu datumu. Grūti izskaidrot, bet..
Tā, te es biju uzrakstījusi garu un sarežģītu penteri ar to, kā es piedzīvoju notikumus A, B un C secībā B, C, A. Un kā tie savā starpā mijiedarbojas. Tas manu domu gaitu tikai sarežģīja, turklāt beigās atklāju, ka A notikums patiesībā šajā shēmā nav svarīgs, tas ir tikai tāds piedēklis.
Bet tātad. Ir divi notikumi - B un C (atstāsim to A malā, irrelevant), kas arī notiek tādā secībā. Un kaut kā "no iekšām" manī uzjundī izjūta, ka karma strādā atpakaļgaitā - par apbalvojumu tam, kā es piedzīvoju, uztveru, jūtos situācijā C, karma mīkstinās notikumā B un padara tā nepatīkamo pusi vieglāku un klusinātāku.
Bet tajā pašā laikā nav jau teikts, ka viss nenotiek hronoloģiski - tas, ka neapzināti virzīju B notikumu klusinātāku un pēc iespējas mazāk traģisku, atmaksājās ar to apskaužamo, neparedzamo vieglumu, ar kādu mani piedzīvo C situācija (un es - to).
Varbūt karmas epizodiskajā secībā kā ierosinātājnotikums (jeb pirmais/cēlonis) nāk tas, kurš risinās neapzinātāk. Tā teikt - atraujies par to, kāds esi. Tādā gadījumā konkrēto epizožu karmas cēloņsakarība atbilst reālajai hronoloģijai.
Bet, ja ir otrādi (karmas epizodiskajā secībā ierosonātājnotikums ir tas, kurā rīkojies apzinātāk - kontrolē sevi), tādā gadījumā man šīsdienas vieglumam un patīkamībai jāpateicas savām neapzinātajām jūtām un rīcībām siltā, lietainā naktī vēl ne tik sen.

Tas bija kaut kāds sviests, bet man ļoti svarīgi. Un vispār jau es neko daudz par karmas teoriju nezinu, lai drīkstētu šādi spriedelēt, bet mani vienkārši uz mirkli izbrīnīja tas, cik ļoti kā grāmatā viss ir ierakstīts.
Un karmai pietiek ar tik īsu laiku, tik īsu!

Mīļie, viss kārtībā, dzīvojiet, neiedziļinieties, viss forši :). (bet tik un tā es dikti priecātos, ja kāds gudrāks cilvēks šim te izburtos cauri, izsekotu un iekomentētu, kāpēc un kādā ziņā es te kaut ko domāju un rakstu aplami. Ieviestu kaut kādu skaidrību varbūt)
Gribas uz kino, cept rabarbermaizi un taisīt vēl kādu saldējumu. Iedzert vīnu un noskatīties filmu. Tas arī ir plānā.

starp citu

Un pēdējās piecas dienas ir kaut kādā miglā, neko īsti nesaprotu, nespēju atcerēties detaļas, ir tikai balta migla apkārt un kaut kādi pēkšņi sajūtu un izjūtu uzplaiksnījumi, kuru avotu es nespēju atcerēties. Un saprast, vai ir īsts vai izdomāts.