Likās, ka varētu uzrakstīt, ka man vakar bija supervīzija, bet tad sasmējos par to, ka varbūt varētu sekot jautājumi par to, ko tad es tādu pareģoju.
Betnunē, vārdu sakot, gars kaut kur lido un dzird, kā balsis sarunājas par to, cik dīvaini ir tas, ka man ir piešķirts ķermenis. Kaut kur pavīd arī vārdi "skaistākā meitene pasaulē", tā vismaz vēsta īsziņa, kuru esmu pierakstījusi 2:10.
Savukārt 3:51 esmu pierakstījusi "Iešūpojies jūti kontroli kamēr palaid vaļā bail" (es tai mirklī sēdēju šūpolēs, ja). Tas laikam attiecas, ja pareizi saprotu, uz to, ka brīdī, kamēr tu centies uzšūpoties pēc iespējas augstāk, tu jūti ļoti lielu kontroli pār šo procesu. Bet brīdī, kad nolem, ka ok, pietiks, tagad vienkārši pabaudīšu šūpojuma augstienes, tajā brīdī kļūst kaut kā nestabili un bailīgi, jo tu jūti, ka viss ir inerces rokās. Un tu esi vadības grožus nodevis kādam/kaut kam citam.

Un. Joks ir un paliek joks, bet tomēr - meklēšanā izsludināts jaunietis, kuram piemīt apburošs un pievilcīgs tēls, pie kura citi vēršas pēc padoma, kuram ir izdalītas vienas no labākajām kārtīm, kādas vien var izdalīt, un kurš tik un tā pamanās justies vientuļš un caur to visu īpašumu kaut kāds.. nošķirts. Es pārāk uzsvēru tās skumjās īpašības, bet nu galvenais laikam jau paliek tas, ka viņam jābūt tādam. Burvīgam laikam.
Tas tā. Eksperimentam.

Vēl man ir žēl, ka šogad nebija neviena izlaiduma, ko apmeklēt. Un VĒL manā blociņā pie šodienas rakstīts, ka ir gada laimīgākā diena. Tas gan no sērijas "britu zinātnieki atklājuši", bet nu tomēr.