Kamēr vēl nav uzradies kaut kas, kas izjauktu manu labo noskaņojumu, jāsteidz uzrakstīt, cik mierīgi es jūtos pēc šīm.. divām? dienām.
Totāls alus maratons, tik ilgi dzērusi alu es vēl nebiju (un tik skaisti viss - alus ir, gan maksas, gan bezmaksas, paģiru nav, alus ir vēss un garšīgs.. varētu turpināt vēl ilgi). Alus vakar no agra vakara līdz agrai naktij, alus šorīt brokastīs, alus šodien pusdienās, pa vidu pāris glāzes šampanieša launagā, šovakar vakariņās - alus. Un tad vēl nakts sēņu burgers (ļoti, ļoti garšīgs, bet grūti ēdams, jo pilns ar mazām lietiņām, kuras visas kaut kur grib sprukt) ar aukstu, garšīgu alu. Bija garšīgi, kopumā ņemot. Tikko tapa tēja vieglumiņam.
Bija ļoti patīkami aizmukt no šīs neproduktīvās paššaustīšanas apvāršņiem uz vietu, kur palika aizāķētas sirdis, agro padsmitnieku cienīgi simpātiju izrādīšanas veidi un skaistas, veldzējošas skaņas, kuras pēc ilgiem laikiem nu pavisam ļoti pacēla garu.
Un tad vēl piedzīvot pāri, kurš ir tik neticami un netverami organiski kopā, ka vienkārši prieks.
Vārdu sakot, es esmu - bail teikt šo vārdu, jo nezinu, vai tā tiešām ir - atpūtusies, pagulējusi svešā dzīvoklī, padzīvojusies ar kaķiem, vēl daudz, daudz visa kā. Tagad atpakaļ šeit. Biju jau aizmirsusi, ka eksistē plašāka pasaule.
Ai. Jauku jums miegu šovakar/-nakt, es jūtu, ka man nav īsti izdevies izteikt to domu, ko gribējās, bet..
Nu, varbūt jāsaka tā - pēc šīm dienām es jūtos ļoti vienkārši un patīkami. Tas arī viss, vienkārši tāda balta lapa, kura lidinās gaisā dzestrā vasaras vakarā pēclietus vējā. Pasmaidiet, mīļie. Ir dzīve arī ārpus šiem mūriem.