Aizkustinoši - tramvajā divi lauku puikas spriež, cik moderns ir jaunais tramvajs, kur gan atrodas Cēsu iela, kur īsti viņiem kāpt ārā, kura maršruta tramvajs šis ir, vai viens no viņiem piezvanījis vecmāmiņai, lai uzzinātu, kā īsti tai Cēsu ielā nokļūt. Esot jākāpj ārā kaut kur pirms tilta. Kāda? Nav zināms.
Piedāvājos palīdzēt un pastāstīju ceļu, tas bija the highlight of my day.
(un nevis 8nieks kognitīvajā)

Tad vēl biju tirgū, nopirku kilogramu zemeņu un četrus (trīs?) rabarberu kātus, veikalā nopirku milzīgu maisu ar ēdmaņām, bet aizmirsu mīklu un alu. To visu atstiepu uz šejieni, iegāju ledusaukstā dušā (šodien līdz kkādiem nezin cikiem nav siltā ūdens), aizdevos uz superneto, nošokējos no pazīstamām sejām, atnācu atpakaļ, uztaisīju saldējuma kokteili, mērci, kartupeļu biezputru un rabarberu brīnumu.
Uh. Esmu galīgi norosījusies. Un šādos karstos brīžos ir patīkami atcerēties, ka tu taču esi nopircis alu un ielicis ledusskapī.

Patīk būt skaļai (virtuvē), bet ir grūti/kautrīgi to darīt, kad blakusistabā kāds cenšas runāt pa telefonu un bīdīt biznesu.

garšieraksts.doc