Kaut kas jau viņā ir no ideālā vīrieša tēla. (vispār divi tādi šodien bija) Bet tāpēc jau tas ir ideālais un tāpēc jau tēls, ka zem tā slēpjas daudz kas, par ko nezinām un neuzzināsim. Un varbūt arī nevajag.

Šodien tik daudz kas labs noticis, tādi sīki, bet patīkami pavērsieni. Dabūju 10nieku (lepojieties!), auditorijas priekšā nedaudz, bet, domāju, pietiekami jūtami un pieklājīgi pacēlu balsi uz paralēlkursa lielāko dirsēju, dabūju cepumus, satiku Gaišos cilvēkus, stāvēju uz vienas kājas, skatījos kā lokani un labsirdīgumu starojoši puiši staigā uz rokām un met kūleņus.
Atnācu no skolas - viss tukšs. Pēkšņi esmu palikusi viena, nu neko, šķiet, ka tāda kā brīvība un gribas nu darīt visu, ko vien sirds vēlas, visu aizliegto un slepeno, bet pēkšņi nāk apjausma, ka nav jau īsti nekā tāda. Vismaz ne tagad, vismaz ne šobrīd, vismaz ne te.
Šodien skaidrība par plāniem salīdzinoši daudzām tuvākām un tālākām vasaras dienām, man šķiet, šī būs tāda vasara kā vēl nekad. Kaut kas pilnīgi cits.

"Mēs gājām pa ielu, un visi redzēja tevi kailu." /D.

Nu, tā. Iešu gatavot grieķu salātus un baudīt vienatnes vakaru. Recepte, protams, sākas ar vārdiem: "Ielejiet glāzē vīnu." :)

(es jau tā esmu atsvešinājusies no politikas apzināšanas un runām par to, bet pat tas niecīgais apjoms, kas mani sasniedz, nogurdina)