Man ir vislabākie vecāki pasaulē, kuri izprot manu vājprātu un (ja ne izprot, tad vismaz) atbalsta to. Un tas ir burvīgi, jo es taču nedarītu visādas šādas lietas, ja man neliktos, ka man to tiešām vajag, ka tas man palīdz dzīvot.
Un tiešām, burvīga rīta jušana, burvīgi mosties agrāk par citiem, 19minūtes, 12kilometri, un esmu atkal nākamajā izejas punktā šīsdienas ceļojumiem.
Kā gan vēl ir vērts dzīvot, ja ne šādi?
Burvīgi! Traukties pretī nelielām, bet aizraujošām avantūrām, planēt kaut kur pa pasauli, ķerot visu, ko vien var.
Skaisti.
Lai jums labi šodien, mīļie :). Es saģērbjos atkal strīpaina un grasos ceļot uz rietumpusi.

Patīk, ka smaržas tik ļoti apdzīvotas/atrastas, ka nejūtu, vai esmu iesmaržojusies vai ne. Burvīgi, burvīgi, burrrrvīgi!

Tas tiešām kā loterijā vinnēt miljonu. Jūtos labi. (tas skan, it kā laime slēptos naudā. Hm, nedaudz nepareizi. Bet, nu, nauda dod iespējas tai laimei tomēr piekļut - paver ceļus. Šosejas)