Nepatīk, ka katru reizi, kad izmazgāju drēbes, kaut ko sabojāju. Bēšas drēbes ir sirsniņa, bet, protams, ka jāuzrodas kaut kādiem mistiskiem traipiem, kuri tās sabojā līdz nevalkājamībai.
Vēl arī - filmiņa. Netinas uz priekšu. Tā ir tā pretīgā jušana, kad dzīvo, dzīvo, bildē, tin, bildē. Dzīvo uzskatā, ka tev kaut kas ir - šajā gadījumā konkrētie kadri, ka tie ir uz filmiņas, viss kārtībā. Tu pat rēķinies ar to, ka tev tie ir. Un tad še tev - vienā vakarā saņemies pārbaudīt, un ņifiga! Nav to kadru. Viss.
Nepatīk, ļoti nepatīk just to apjausmu, ka tev tomēr nav tā, kas tev šķita, ka bija.