Silta nakts pastaiga no centra līdz mājvietai - check.
Vēl arī sēdēšana sveču gaismā uz grīdas ar kādiem.. desmit cilvēkiem? Tajā skaitā trīs francūži, kuri slavē manas necilās franču valodas zināšanas. Viens no tiem (François) sajūsminās par Zenitu un tā bildēm, otram ir viļņaini, blondi mati līdz pleciem, bet trešais (Jérémie? neatceros, kaut kas ar J) pēdējās 10minūtes, kad tur uzturējos, skatījās manī lielām, brūnām acīm, itin kā varētu turpat uz vietas iemīlēties manī uz mūžu.
Man vienmēr brūnas acis ir šķitušas aizdomīgas, sākot jau ar manu pirmo boyfriendu 5. klasē. Cik nu boyfriendu, haha.

Murrņau, šis vakars bija nepieciešams.

Atkal jūtos ļoti nogurusi. Bet tas laikam labi, labāk nekā justies garlaikotai.