Jebkura veida neslāpēta ieelpa noved pie rīstīšanās un klepus lēkmēm, ņerr. Iedzēru iesnu tabletes, kas šovakar kalpos arī kā iemidzinātājas.
Mājupceļā uz katra stūra atgādinājumi par rūgto pēcgaršu.
Domāju par to, kā tikt no tā rūgtuma vaļā. Un cik ilgi jutīšu šo (ne)garšu.
Pirmais solis laikam ir atzīt, ka tāda vispār ir, ne?

Jūtos ļoti nogurusi, mācas virsū kaķizjūta, kad vienkārši gribas siltumā un aizmirsties. Kaut kā mijas pēdējās dienas tās ijzūtas.
Šim brīdim varbūt nedaudz pie vainas ir arī filma.

Yawn. Arlabunakti, sapņojiet to, kas liek jums justies labi.