Tur jau tā lieta, ka neliek izvēlēties. Nostāda fakta priekšā. Un vairākas no tām lietām, kuras mani pašlaik nospiež, ir bijušas vienīgā reālā izvēle.
Bet tagad tas, ka es nevaru atteikties no šīs atbildības. Man neviens nav prasījis, vai es gribu šito visu atbildību nest.

Nopūta.

Un kāda gan jēga dzīvot, ja sevi neupurē? No kurienes tad rodas prieks?