Patiesībā jau es labi turējos. Līdz brīdim, kad Andri atveda mājās un es viņu pirmo reizi redzēju mirušu. Gāju iedegt sveces un galvā bija klikšķis, tā nu pinkšķēju visu atlikušo šo dienu, līdz pat šim brīdim. Bet tā vajag, vajag to izraudāt laukā, ja vien tas ir iespējams. Bērēs bija ļoti daudz cilvēku, kādi 150 vai pat vairāk, viss kaps pilns ar ziediem un vainagiem tā, ka visa kapa tuvējā apkārtne ar ziediem nokaisīta, jo uz kapa vairs nebija vietas, un kad visi aizgāja, es paliku pēdējā, un tur tik skaisti smaržoja! Kārtīgi aiztaisīju kapsētas vārtiņus un slīdēju lejā no kapu kalniņa. Viss tik kluss, sniedziņš, saule acīs spīd, laiks ārkārtīgi jauks. Bērēs arī skaisti koklēja un dziedāja un viss bija tieši tā, lai bēres būtu vieglas un gaišas, nevis drūmas un nomācošas. Bēru mielastā par Andri dzirdējām ļoti daudz labu vārdu, arī es teicu šo to par to, ka dievs dod mums izdzīvot tik daudz dzīvu mirkļu, cik bija Andrim visas dzīves un īpaši pēdējo divu gadu laikā. Tad nācām mājās, ar vīniem padusēs un tā labi pasēdējām Koknešu mājās, izdzēsu Andra draugu profilu, telefona numuru no mobilā, un tad jau vecmamma bija lieliska, tāpat vectētiņš un krusttēvs, īsts teātris mums te mājās sanāca. Un tad mēs, jaunie, es, jancis, ieva, agnese un ervīns izdomājām - sasodīts, jāizdara kaut kas tieši Andrim, kaut kas dulls un pilnīgi psihs, tieši kaut ko tādu, kāds bija viņš pats un aizbraucām uz Kokneses Suņu kalnu un pilnīgā tumsā laidāmies no kalna lejā, spiedzām, apbrīnojām skaisto mēnesi un to lidmašīnas asti, kas izskatījās kā apsnidzis elektrības stabs un nosmējāmies, ka Andris no tā kalna noteikti laistos lejā ar bembi, nevis ar plēvēm, ka mēs. Bija forši, atdauzīju muguru, daudz smaidīju, tagad printēšu bēru bildes un priecāšos par to, ka man ir bijusi iespēja iepazīt un dzīvot kopā ar tik lielisku cilvēku, kā mans brālis, kurš ir "mans dumjais sīkais".
Te maza filmiņa Andrim, ko šodien rādījām bērēs.
-
current music: "yasmin the light" - "explosions in the sky"
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viņš noteikti bija kaķu labākais draugs.
Un bērēs ir tā jocīgi. Es tad vienmēr sajūtu, ka ticu, ka tie aizgājušie tagad tup kaut kur aiz mākoņiem, smaida un gaida mūs. Un ka viņiem viss ir labi.
Un bērēs ir tā jocīgi. Es tad vienmēr sajūtu, ka ticu, ka tie aizgājušie tagad tup kaut kur aiz mākoņiem, smaida un gaida mūs. Un ka viņiem viss ir labi.
|
filma ir skaista.
staasts tikai skumjsh.
jaa,nekad neko nevar zinaat.
staasts tikai skumjsh.
jaa,nekad neko nevar zinaat.