Comments
|
"labāka" ir pārāk izplūdis jēdziens. dzīve ir kļuvusi grūtāka - jā, bet laimīgāka arī. tas ir līdzīgi kā dabūt foršu darbu, bet kurā ir ļoti liela slodze, stress un tev nav pareizo iemaņu. bet darbs nav īsti labs piemērs, jo darbs jau nekur nepazūd - arī tas ir jādara tikai jau daudz ekstrēmākos apstākļos. varbūt drīzāk kā jauna sporta karjera, kas dod gandarījumu, atklājot, cik lieli ir tevī snaudošie spēka resursi. šausmīgi daudz jaunas pieredzes - manuprāt, noteikti interesantāk nekā stopot pāri Eiropai vai vienā jaukā dienā pamosties Japānā. tāpat būtu jautāt visiem, kas ir iemīlējušies - vai tagad jūsu dzīve ir labāka, ja jūsu cibās ir tikai vienas vienīgas ciešanas.
(Reply to this) (Thread)
|
ir, bet tā nāk kopā ar visu, nu, tu jau zini - visu, kas te cibā tiek rakstīts.
|
cilvēki ir dažādi, un varbūt ir, kas ieciklējas tikai uz neērtībām un pārmetumiem, bet pat viņi, manuprāt, dziļi iekšēji jūtas laimīgi.
bet man šķiet, ka it īpaši tie, kas sadzīvo bērnu vēlāk, nevis apcērt sev bezrūpības spārnus pašā jaunībā, ir tādi: wow, šī nu gan ir jauka sajūta.
man noteikti laimīgums ir lielāks par rūpēm.
bet man šķiet, ka it īpaši tie, kas sadzīvo bērnu vēlāk, nevis apcērt sev bezrūpības spārnus pašā jaunībā, ir tādi: wow, šī nu gan ir jauka sajūta.
man noteikti laimīgums ir lielāks par rūpēm.
vēl man gribās zināt - kā tev liekas - no kā prasti rodas tas laimīgums? no tā, kā bērns aug? kā viņš kaut ko iemācās?
varbūt dumji jautājumi, bet man nekad nav bijusi saskarsme, interesanti uzzināt.
varbūt dumji jautājumi, bet man nekad nav bijusi saskarsme, interesanti uzzināt.
|
tu vnk uz viņu skaties un kūsti, protams, ka tad, kad viņš iemācās kaut ko jaunu, viņš it kā piesaista uzmanību, un tur ieslēdzas tāds nostalģiskais moments - redz, kāds viņš vēl tikko bija smurgulis, bet tagad jau tāds brašulis. it kā tev mājās pie stenderes būtu laika nevis auguma skala. tu mīli katru viņa mazo pirkstiņu, matiņu, balsi, tuvumu. manuprāt, līdzīgi kā mīl partneri - ar pāri plūstošu maigumu, tikai bez iekāres.
atceros sarunu ar māti, kurai meitiņa nomira 11 g.v., no kuriem 6 gadus cīnījās ar galvas vēzi. viņa teica, ka tik un tā tas viss bija laimīgs laiks, jo viņām bija iespēja būt kopā.
atceros sarunu ar māti, kurai meitiņa nomira 11 g.v., no kuriem 6 gadus cīnījās ar galvas vēzi. viņa teica, ka tik un tā tas viss bija laimīgs laiks, jo viņām bija iespēja būt kopā.
(Reply to this) (Parent)