Comments
vēl man gribās zināt - kā tev liekas - no kā prasti rodas tas laimīgums? no tā, kā bērns aug? kā viņš kaut ko iemācās?
varbūt dumji jautājumi, bet man nekad nav bijusi saskarsme, interesanti uzzināt.
varbūt dumji jautājumi, bet man nekad nav bijusi saskarsme, interesanti uzzināt.
|
tu vnk uz viņu skaties un kūsti, protams, ka tad, kad viņš iemācās kaut ko jaunu, viņš it kā piesaista uzmanību, un tur ieslēdzas tāds nostalģiskais moments - redz, kāds viņš vēl tikko bija smurgulis, bet tagad jau tāds brašulis. it kā tev mājās pie stenderes būtu laika nevis auguma skala. tu mīli katru viņa mazo pirkstiņu, matiņu, balsi, tuvumu. manuprāt, līdzīgi kā mīl partneri - ar pāri plūstošu maigumu, tikai bez iekāres.
atceros sarunu ar māti, kurai meitiņa nomira 11 g.v., no kuriem 6 gadus cīnījās ar galvas vēzi. viņa teica, ka tik un tā tas viss bija laimīgs laiks, jo viņām bija iespēja būt kopā.
atceros sarunu ar māti, kurai meitiņa nomira 11 g.v., no kuriem 6 gadus cīnījās ar galvas vēzi. viņa teica, ka tik un tā tas viss bija laimīgs laiks, jo viņām bija iespēja būt kopā.
(Reply to this) (Parent)