Man līdz Ziemassvētkiem ir tikai viens uzdevums - iemācīties cept žagariņus tā kā cepa vecmamma. Mums bija tāda tradīcija - ierasties Miltiņos uz kopā svinēšanu un vispār pat kurpes nenovilkt, visiem tik sarīties žagariņus un tad varēja sākties svinēšana, bet kā vecmamma nomira, neviens, protams, vairs necep, jo lāga nemāk. Var jau būt,ka jūs ziniet - kā padarīt tos pēc iespējas mīkstākus? Katru reizi, kad esmu cepusi, man viņi tādi cieti un kraukšķīgi un tas nav rezultāts, pēc kura tiecos. Mīkstus gribu! Un tad ziemīšos ieradīšos kā varonis ar pūdercukuru uz deguna, ar vislabāko ciemakukuli :)
Mūzika: http://youtu.be/t1P02DTXnq4
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Paldies, atgādināji. Es jau kādu gadu grasos vienreiz tos žagariņus taisīt, bērnībā tie tika saukti par zaķaušiem. Recepti laikam būs jāmeklē internetos.
(Reply to this) (Thread)
manas omītes žagariņi parasti ir mīksti. viņa saka, ka visa lieta, cik trekns klāt liktais šķidrums. ja ir uz krējuma bāzes, ļoti daudz sasūc arī eļļu vārot un vienmēr kraukšķ. jo plikāks rūgušpiens, jo mīkstāki, tādi kā staipīgāki-stiegraināki, nevaru konsistenci izskaidrot. tāpēc virtuļi nekad nekraukšķ, jo viņus tīrā ūdenī gandrīz jauc. un ja rauda mīklai liek pienu, nevis ūdeni, viņa arī uzreiz ir drupanāka.
varbūt tava vecmāmiņa vienkārši bija taupīga un aizdaru ara ūdeni sajauca
varbūt tava vecmāmiņa vienkārši bija taupīga un aizdaru ara ūdeni sajauca
(Reply to this) (Thread)