tālumā zemestrīce biedē
sauli lēnām, lēnām
apēd melnais vilks
zvaigznes rozā mirdz
mēness asinīm pielīst
tuvojas vētra, tālummā zib
ietrīsas Nellija
elli, pasaules galu grib
pašu velnu krustā sist
apstājas laiks
plūdums, klusums un visums
sirds
mirklīgas šausmas, Rainers
atkal bija lādējis savu telefonu